Kafijas ietekme uz cilvēka organismu

Ir cilvēki, kas ir pārliecināti, ka kafiju nevajag lietot un ka tā atstāj tikai negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, savukārt ir cilvēki, kuri pastāv pie domas, ka kafija neko sliktu cilvēka organismam nenodara. Kā tad ir patiesībā? Izrādās, ka kafija uz cilvēka organismu var atstāt gan pozitīvu, gan arī negatīvu ietekmi.

Vairums zinātnieku apgalvo, ka divas – trīs kafijas tases diennaktī (300 mg – 500 mg kofeīna) cilvēka organismam nekaitē.

Kafijā atrodas kofeīns, kurš iedarbojas uz cilvēka galvas smadzenēm, paātrinot reakciju, paaugstinot darba spējas, vairojot cilvēka enerģiju un izturību. Pastāv arī uzskats, ka kafija mazina risku saslimt ar II pakāpes (tipa) cukura diabētu un par ~20% samazinās risks sievietēm saslimt ar dzemdes kakla vēzi.

Droši vien lielākajai daļai cilvēku ir zināms, ka kafija spēj normalizēt cilvēka asinsspiedienu, ja tas ir pazemināts. Savukārt ja cilvēka asinsspiediens ir paaugstināts (hipertensija), tad ar kafijas lietošanu nevajadzētu īpaši aizrauties.

Ir pierādīts, ka kofeīns stimulē arī matu augšanu, mazina dažādas alerģiskas reakcijas, samazina iespēju veidoties žultsakmeņiem un nierakmeņiem, kā arī samazina iespēju slimot ar aknu cirozi.

Izdzerot 3 tasītes kafijas dienā, var tikt samazināta iespēja saslimt ar resnās zarnas vēzi, jo kafija mazina nelabvēlīgo mikroorganismu darbību un veicina darbības aktivitāti resnajā zarnā.

Kafiju iesaka lietot astmas slimniekiem, jo, izdzerot vienu tasi kafijas, var tikt samazināti astmas simptomi (lēkmju izpausmes) pat par 25%.

Nereti sabiedrībā ir nācies dzirdēt, ka kafiju nedrīkst lietot grūtnieces, tāpēc zinātnieki ir veikuši neskaitāmus pētījumus, kuros centušies noskaidrot, vai grūtnieces drīkst vai nedrīkst lietot uzturā kafiju. Kafiju sieviete drīkst lietot, ja viņa to ir iepriekš darījusi, savukārt sievietei, kas kafiju pirms grūtniecības nav lietojusi, grūtniecības laikā to nevajadzētu darīt. Ar kafijas lietošanu nevajadzētu aizrauties sievietēm, kurām bijis spontānais aborts.

Pēdējā gadu laikā tika veikti ievērojami pētījumi, kas apliecināja, ka kafija samazina risku saslimt ar Pārkinsona slimību. Pārkinsona slimība ir hroniska, progresējoša centrālās nervu sistēmas slimība. Šīs slimības iespaidā cilvēkiem ir runas un kustības traucējumi.

Pastāv uzskats, ka kafija var palīdzēt izsargāties no caurumu veidošanās zobos, jo tai piemīt antibakteriāla iedarbība pret noteiktiem mikroorganismiem.

Lietojot kafiju pārmērīgā daudzumā, cilvēkam var rasties nemiers, bezmiegs, pat baiļu sajūta, svīšana, trīcēšana, paātrināta sirdsdarbība, jo organismā tiek uzņemts pārāk daudz kofeīna. Var izraisīt arī nogurumu, jo cilvēka organisms kafiju vairs neuztver kā uzmundrinošu vielu, bet gan nogurst no tās.

Zinātniski ir pierādīts, ka, lietojot kafiju pārlieku lielā daudzumā, vīriešiem var rasties problēmas ar spermas kvalitāti, radot grūtības tikt pie bērna.

Nozīmīgi ir piebilst, ka, dzerot kafiju, ar cilvēka urīnu tiek zaudēts vairāk kalcijs, tāpēc vajadzētu uzturā lietot produktus, kas to satur, piemēram, pienu, sieru, apelsīnus, ābolus.

Ar kafijas lietošanu jābūt uzmanīgiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar virsnieru dziedzeriem, jo kafija var pasliktināt situāciju.

Runājot par kafijas automāta pagatavoto kafiju, ir svarīgi pateikt, ka tā tiek filtrēta, tāpēc tā nenogulsnējas uz cilvēka asinsvadu sieniņām un nepaaugstina holesterīna līmeni. Krūzītē aplieta kafija savukārt netiek filtrēta, tāpēc tā var radīt nopietnas sirds un asinsvadu slimības.

Tikai katrs pats var izvēlēties to, vai dzert kafiju, cik daudz to dzert vai arī gluži pretēji – nedzert, tikai svarīgi ir atgādināt, ka visu var lietot (dzert), tikai vajag to darīt ar mēru.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *